svētdiena, 2019. gada 11. augusts

Trešais turpinājums - 2. diena GR11 ceļā: Refugi Riu dels Orris -> Refugi de Malniu

Pirmdiena, 8. jūlijs, 2. ceļa diena Refugi Riu dels Orris (alt. 2230 m.v.j.l) ⇒ Refugi de Malniu (alt. 2138 m.v.j.l.)

Pirmā nakts teltī, kas uzslieta vietā, kur nav kempings, kur nav žogs apkārt, kur nav nekas, kas pasargā no ... no visa kā, kas savvaļā klīst pa kalniem un mežiem. Bet, lai gūtu mācību, ir jābūt pirmajai reizei 😊



otrdiena, 2019. gada 6. augusts

Otrais turpinājums - 1. diena GR11 ceļā: Andora -> Refugi Riu dels Orris

Svētdiena, 7. jūlijs, 1. ceļa diena Andora ⇒ Refugi Riu dels Orris (alt.2230 m.v.j.l)

Nu ko. Klāt ir TĀ diena. Ilgi gaidīta, izsapņota un izauklēta. Beidzot! Beidzot dosimies iekarot tos Pirenejus! Dzirdat tos skaļos sirdspukstus, kas aulekšo no patīkamā satraukuma? Un tos taureņus redzat, kas mums vēderos plivinās? Ir klāt grūtākā ceļa diena. Diena, kad ienāks pat doma prātā - bet varbūt mums nemaz nevajag kāpt? Var jau tepat uz akmenīša pasēdēt. Nu te, uz šī akmenīša sēžot arī ir smuki viss, nav nemaz jākāpj augstāk. Jūs jautāsiet - kā tad tā? Kur tad lielā mīlestība un tā... Viss ir pavisam vienkārši - TĀ ir pirmā diena - kad kājas nav pieradušas kāpt tik augstu augšā un reizēm tik zemu lejā, kad pleci nav pieraduši nest smago somu, kad ķermenis nav sapratis, ka nedabūs pārtiku, kad tik ienāks prātā un kad vēl neesi uzķēris to īsto un pareizo stīgu. TĀ diena ir vienkārši jāizdzīvo un tad jau paliek vieglāk, un, pašam par savām sarunām ar sevi, jāpasmīn :) Izdzīvot TO dienu palīdz šis:

pirmdiena, 2019. gada 5. augusts

Pirmais turpinājums - Andora

Mēreni agrs sestdienas, 6. jūlija rīts. Mostamies savā Barselonas ūķītī atkal pielipuši un aplipuši ar palagiem, jo naktī bija diezgan neciešami karsts. Jāsaka, ka samērā laba karstuma adaptācija mums sanāca - pa nepilnām divām dienām Spānijā - vairs neuztrauc slapja piere un pie miesas pielipušas drēbes :D
No vakara jau visu esam sakrāmējuši somās, ātri iekožam brokastis un aiziet ceļā - pretī jauniem piedzīvojumiem. Uz Andoru dodamies ar ALSA autobusu no Barcelona Nord autoostas. Uz autoostu gājām ar kājām, baudījām Barselonas šaurās ieliņas un nesteidzīgo pilsētas atmošanos.

trešdiena, 2019. gada 31. jūlijs

Sākums - ievadruna un pusotra diena Barselonā

Kā mēs gaidījām! Nevar izstāstīt cik ļoti. KO? Atvaļinājumu :) Pagājušo gadu saskrējās tādi apstākļi, ka izpalika lielais mugursomu ceļojums. Un tas bija tik nepareizi. Jo nebija no kā smelties spēku ikdienas dzīvei un rutīnai. Toties šogad būs - un būs ar uzviju :)

Šogad plānā bija noiet mazu daļu no GR11 maršruta. GR11 ir viens no Eiropas trekinga/haikinga maršrutiem, kas vijas cauri Spānijas Pirenejiem ļoti tuvu Francijas robežai. Kopējais maršruta garums ir aptuveni 820 kilometri. Tas sākas Basku zemē, pilsētā Irun ,Atlantijas okeāna krastā, pa ceļam šķērso divus nacionālos parkus un sešus dabas parkus, tā noslēgums ir Katalonijā, ļoti skaistā vietā - pussalā Cap de Creus, Vidusjūras krastā. Par to kā un cik mūs kājas nesa rakstīšu citā ierakstā, bet šoreiz lai iet par ceļa sākumu, Barselonu, tveici un pirmajām palmām.

Ja tā padomā, tad 4. jūlijs pienāca samērā ātri. To spriežu pēc tā, kādā mazā stresiņā pagāja pēdējās dienas pirms lidojuma, kad vēl bija jāieplāno pārtikas un našķu krājumi. Jāsapako iedzīve (guļamistaba, segas, spilveni, virtuve, drēbju skapis ar visu garderobi, veļasmašīna, skaistumkopšanas un dažādi izdzīvošanas pričendāļi) div ar pusi nedēļām divās mugursomās, piedomājot pie tā, ka tas viss pašiem būs arī jānes uz savām mugurām :) p.s. arī kāpjot kalnā...

Ai nu ko es te visu laiku novirzos no tēmas :) Tātad 4. jūlijs ir klāt. Pulksten sešos no rīta esam jau gatavi doties ceļā, lai gan lidojums ir tikai 13:30. Šoreiz mūsu vedējs ir dēls un viņš diktē noteikumus. Lidojums no Rīgas uz Barselonu mums ir ar Airbaltic. Daudzus gadus nebija izmantota šī aviokompānija un iespaids palika ļoti patīkams. Šoreiz bijām pasūtījuši arī pusdienas lidmašīnā, lai Barselonā uzreiz nav bads (nu daži jau zin kā man ar to lietu :)) un varam baudīt Spāniju jau no pirmajiem soļiem uz zemes.



piektdiena, 2016. gada 8. jūlijs

9. diena - 24,94 km Caboverde - Lugo, negribas rakstīt piemeties šodien


Izgulējāmies labi. Piecēlāmies vēlu. Gājiens grūts dēļ karstuma. Brokastis mums uzsauca Liams, jo vakardienas vakariņām produktus pirkām mēs. Bārā padzērām kafiju un uzēdām svaigas bulciņas. Drēgns rīts, krita smalka migliņa. Šodien gājām vieni. Pārējā kompānija palika aiz muguras. Dažus satikām Lugo. Ar dažiem esam vienā alberģē. Viss gājiens bija tāds vienmuļš. Smukie skati beidzas un sākas visbiežāk vienkārši plakans ceļš. Pāris kāpieni gan bija, bet salīdzinoši viegli. Lugo ir divas alberģes. Viena valsts un otra privātā. Noticot atsauksmēm atnācām uz privāto. Šī nu ir briesmīgākā no visām un vēl plēš 10 eiro no cilvēka. After shower i need shower tipa. Fui. Labi, ka internets ir un labi, ka ceļa daļu, kas iet cauri pilsētai, no rīta nebūs jāiet. Mēs guļam vienā nodalījumā ar spāņu janiešiem, kuri ignorē angliski runājošos, un pārīti no Kvebekas Kanādā. Tante studējusi Krievijā un gribēja uzlocīt mēli krieviski 😉 Onkulis varen gudrs un interesants.

ceturtdiena, 2016. gada 7. jūlijs

8. diena - 33,61 km Fonsagrada - Castroverde, itāļa gatavotas vakariņas


Uhh, kas par dieniņu! Grūta, smaga, karsta, mana pirmā tulzna. No rīta, izejot no alberģes, jau cepināja. It kā tikai septiņpadsmit grādi, bet sajūta bija, ka ir visi divdesmit pieci. Kāpiens kāpiena galā. Arvien karstāks. Ēna arvien retāk. Šodien gājām vieni. Spāņu puika priekš mums likās parāk ātrs. Tāpēc sarunājām, ka tiksimies galamērķī. Pēc noietiem apmēram divpadsmit kilometriem, nekurienes vidū bārs. Pilns ar pilgrimiem. Un pa vidu visiem pilgrimiem izmisis bāra saimnieks, sarkaniem vaigiem augstā tonī - kas jūs nesaprotat, es teicu apsēdieties. Nabadziņš netika galā ar visiem pasūtījumiem. Satraucies. Bet kafija. Īsta galīciešu kafija. Ar īpašu pagatavošanas metodi. Cik sapratu, tad tiek vārīta lielā katlā. Pasniegšana ar bija īpaša. Atnesa divus metāla kausiņus - vienā karsta kafija, otrā piens. Jādzer bija no stikla glāzēm. Neparasti, bet interesanti.

trešdiena, 2016. gada 6. jūlijs

7. diena - 26,44 km Grandas de Salime - Fonsegrada, ātrākais gājiens un mēs sākam iejusties


Nu šodien nodevām uguņus. Līdz šim mūsu vidējais ātrums bija četri kilometri stundā. Šodien brīžos virs pieciem, neskatoties uz to, ka bija diezgan stāvi kāpumi. Un viss pateicietos mūsu jaunajam spāņu draugam Hesusam (spāniski Jesus, zīmīgi ne :)). Šim bijušas divas atpūtas dienas un attiecīgi vairāk spēka. Viņš vakar vakarā norezervēja Fonsegradas alberģī gultas mums.

otrdiena, 2016. gada 5. jūlijs

6. diena (5. jūlijs) - 22 km Berducedo - Grandas de Salime, gribējās taisno gājienu, bet dabūjām pa pilnu programmu nokāpienu


No rīta nevarējām izčammāties. Brokastis un somu krāmēšana aizņēma veselu stundu. Bet nu vienalga izgājām vieni no pirmajiem. Sākumā, protams, atkal kalns. Šodien arī izdomāju kapēc katrs rīts sākās kalnā kāpjot un katrs vakars no kalna lejā. Jo visi ciemi izvietojušies ielejās :). Šitāds redz secinājums. Ar rīta kāpienu jau viss nebeidzās. Sākumā uz augšu pa asfaltu un tad daudz, daudz stundas uz leju pa mežu, akmeņainiem celiņiem, mazām taciņām. Šodien pirmo reizi kādu gabaliņu pagājām barā. Kādi cilvēki 20 un visi viens aiz otra pa šauru taciņu. Parasti izvairījāmies no tādiem bariem, bet šoreiz bija jautri. 

pirmdiena, 2016. gada 4. jūlijs

5. diena (4. jūnijs) - 25,75 km Borres - Berducedo, trakākais gājiens kāds jebkad ir bijis


Jau 4. jūlijs klāt. Nu i naksniņa😃 23 cilvēki vienā mazā mājiņā. Tas bija bāc bāc bācīgi. Alberģe paredzēta 18 cilvēkiem, bet divas itālietes un trīs poļi pamanījās gulēt pat uz grīdas. 'Tsc' to nevienam nedrīkst teikt, jo tā nedrīkstot darīt. Bet nebija jau citu variantu. Poļu ģimene bija gatava gulēt laukā uz saviem paliktņiem. Bet to kategoriski neļāva, jo naktīs kalnos krīt migla un ir auksts. Bet tas pilgrimu koris naktī tik mazā telpā ir vienkārši kautkas😃 Labākais, ka solo koristi bija man blakus gultā. No rīta abi solisti (viens no viņiem misters Krakula) savā starpā čivina cik labi izgulējušies. Tajā brīdī man gribējās pateikt kautko šuļīgu😃 . Un dēļ sliktās izgulēšanās šorīt pakojāmies ilgāk nekā ierasts, rezultātā tikai pirms astoņiem izgājām. Šodien jāiet pulku un smagi. Primitivo ceļam šajā posmā ir divi varianti, viens smagais grūtais un viens nedaudz vieglāks. Mēs izvēlējāmies iet smago - "La Ruta de los Hospitales". Ceļš iet pāri kalniem, augstākais punkts 1200 metri virs jūras līmeņa.

4. diena (3. jūlijs) - 18,59 km Tineo - Borres, gājiens cauri mākoņiem un spāņu alus


Šorīt (šodien ir 3. jūlijs) atkal ļoti negribējās celties. Pēc vakardienas vakariņām diezgan vārgs miegs man bija. Desmitos vakarā jau bijām gultās. No rīta cēlāmies sešos un sākām iet bez brokastīm. Līdzi sataisītas maizītes, kuras plānojam brokastīs notiesāt kautkur pa ceļam. Šodien jāiet maz, bet ātri visiem pa priekšu. Viss baigi aprēķināts 😃