Kā mēs gaidījām! Nevar izstāstīt cik ļoti. KO? Atvaļinājumu :) Pagājušo gadu saskrējās tādi apstākļi, ka izpalika lielais mugursomu ceļojums. Un tas bija tik nepareizi. Jo nebija no kā smelties spēku ikdienas dzīvei un rutīnai. Toties šogad būs - un būs ar uzviju :)
Šogad plānā bija noiet mazu daļu no GR11 maršruta. GR11 ir viens no Eiropas trekinga/haikinga maršrutiem, kas vijas cauri Spānijas Pirenejiem ļoti tuvu Francijas robežai. Kopējais maršruta garums ir aptuveni 820 kilometri. Tas sākas Basku zemē, pilsētā Irun ,Atlantijas okeāna krastā, pa ceļam šķērso divus nacionālos parkus un sešus dabas parkus, tā noslēgums ir Katalonijā, ļoti skaistā vietā - pussalā Cap de Creus, Vidusjūras krastā. Par to kā un cik mūs kājas nesa rakstīšu citā ierakstā, bet šoreiz lai iet par ceļa sākumu, Barselonu, tveici un pirmajām palmām.
Ja tā padomā, tad 4. jūlijs pienāca samērā ātri. To spriežu pēc tā, kādā mazā stresiņā pagāja pēdējās dienas pirms lidojuma, kad vēl bija jāieplāno pārtikas un našķu krājumi. Jāsapako iedzīve (guļamistaba, segas, spilveni, virtuve, drēbju skapis ar visu garderobi, veļasmašīna, skaistumkopšanas un dažādi izdzīvošanas pričendāļi) div ar pusi nedēļām divās mugursomās, piedomājot pie tā, ka tas viss pašiem būs arī jānes uz savām mugurām :) p.s. arī kāpjot kalnā...
Ai nu ko es te visu laiku novirzos no tēmas :) Tātad 4. jūlijs ir klāt. Pulksten sešos no rīta esam jau gatavi doties ceļā, lai gan lidojums ir tikai 13:30. Šoreiz mūsu vedējs ir dēls un viņš diktē noteikumus. Lidojums no Rīgas uz Barselonu mums ir ar Airbaltic. Daudzus gadus nebija izmantota šī aviokompānija un iespaids palika ļoti patīkams. Šoreiz bijām pasūtījuši arī pusdienas lidmašīnā, lai Barselonā uzreiz nav bads (nu daži jau zin kā man ar to lietu :)) un varam baudīt Spāniju jau no pirmajiem soļiem uz zemes.
