9. diena - 24,94 km Caboverde - Lugo, negribas rakstīt piemeties šodien

Izgulējāmies labi. Piecēlāmies vēlu. Gājiens grūts dēļ karstuma. Brokastis mums uzsauca Liams, jo vakardienas vakariņām produktus pirkām mēs. Bārā padzērām kafiju un uzēdām svaigas bulciņas. Drēgns rīts, krita smalka migliņa. Šodien gājām vieni. Pārējā kompānija palika aiz muguras. Dažus satikām Lugo. Ar dažiem esam vienā alberģē. Viss gājiens bija tāds vienmuļš. Smukie skati beidzas un sākas visbiežāk vienkārši plakans ceļš. Pāris kāpieni gan bija, bet salīdzinoši viegli. Lugo ir divas alberģes. Viena valsts un otra privātā. Noticot atsauksmēm atnācām uz privāto. Šī nu ir briesmīgākā no visām un vēl plēš 10 eiro no cilvēka. After shower i need shower tipa. Fui. Labi, ka internets ir un labi, ka ceļa daļu, kas iet cauri pilsētai, no rīta nebūs jāiet. Mēs guļam vienā nodalījumā ar spāņu janiešiem, kuri ignorē angliski runājošos, un pārīti no Kvebekas Kanādā. Tante studējusi Krievijā un gribēja uzlocīt mēli krieviski 😉 Onkulis varen gudrs un interesants.

8. diena - 33,61 km Fonsagrada - Castroverde, itāļa gatavotas vakariņas

Uhh, kas par dieniņu! Grūta, smaga, karsta, mana pirmā tulzna. No rīta, izejot no alberģes, jau cepināja. It kā tikai septiņpadsmit grādi, bet sajūta bija, ka ir visi divdesmit pieci. Kāpiens kāpiena galā. Arvien karstāks. Ēna arvien retāk. Šodien gājām vieni. Spāņu puika priekš mums likās parāk ātrs. Tāpēc sarunājām, ka tiksimies galamērķī. Pēc noietiem apmēram divpadsmit kilometriem, nekurienes vidū bārs. Pilns ar pilgrimiem. Un pa vidu visiem pilgrimiem izmisis bāra saimnieks, sarkaniem vaigiem augstā tonī - kas jūs nesaprotat, es teicu apsēdieties. Nabadziņš netika galā ar visiem pasūtījumiem. Satraucies. Bet kafija. Īsta galīciešu kafija. Ar īpašu pagatavošanas metodi. Cik sapratu, tad tiek vārīta lielā katlā. Pasniegšana ar bija īpaša. Atnesa divus metāla kausiņus - vienā karsta kafija, otrā piens. Jādzer bija no stikla glāzēm. Neparasti, bet interesanti.

7. diena - 26,44 km Grandas de Salime - Fonsegrada, ātrākais gājiens un mēs sākam iejusties

Nu šodien nodevām uguņus. Līdz šim mūsu vidējais ātrums bija četri kilometri stundā. Šodien brīžos virs pieciem, neskatoties uz to, ka bija diezgan stāvi kāpumi. Un viss pateicietos mūsu jaunajam spāņu draugam Hesusam (spāniski Jesus, zīmīgi ne :)). Šim bijušas divas atpūtas dienas un attiecīgi vairāk spēka. Viņš vakar vakarā norezervēja Fonsegradas alberģī gultas mums.

6. diena (5. jūlijs) - 22 km Berducedo - Grandas de Salime, gribējās taisno gājienu, bet dabūjām pa pilnu programmu nokāpienu

No rīta nevarējām izčammāties. Brokastis un somu krāmēšana aizņēma veselu stundu. Bet nu vienalga izgājām vieni no pirmajiem. Sākumā, protams, atkal kalns. Šodien arī izdomāju kapēc katrs rīts sākās kalnā kāpjot un katrs vakars no kalna lejā. Jo visi ciemi izvietojušies ielejās :). Šitāds redz secinājums. Ar rīta kāpienu jau viss nebeidzās. Sākumā uz augšu pa asfaltu un tad daudz, daudz stundas uz leju pa mežu, akmeņainiem celiņiem, mazām taciņām. Šodien pirmo reizi kādu gabaliņu pagājām barā. Kādi cilvēki 20 un visi viens aiz otra pa šauru taciņu. Parasti izvairījāmies no tādiem bariem, bet šoreiz bija jautri. 

5. diena (4. jūnijs) - 25,75 km Borres - Berducedo, trakākais gājiens kāds jebkad ir bijis

Jau 4. jūlijs klāt. Nu i naksniņa😃 23 cilvēki vienā mazā mājiņā. Tas bija bāc bāc bācīgi. Alberģe paredzēta 18 cilvēkiem, bet divas itālietes un trīs poļi pamanījās gulēt pat uz grīdas. 'Tsc' to nevienam nedrīkst teikt, jo tā nedrīkstot darīt. Bet nebija jau citu variantu. Poļu ģimene bija gatava gulēt laukā uz saviem paliktņiem. Bet to kategoriski neļāva, jo naktīs kalnos krīt migla un ir auksts. Bet tas pilgrimu koris naktī tik mazā telpā ir vienkārši kautkas😃 Labākais, ka solo koristi bija man blakus gultā. No rīta abi solisti (viens no viņiem misters Krakula) savā starpā čivina cik labi izgulējušies. Tajā brīdī man gribējās pateikt kautko šuļīgu😃 . Un dēļ sliktās izgulēšanās šorīt pakojāmies ilgāk nekā ierasts, rezultātā tikai pirms astoņiem izgājām. Šodien jāiet pulku un smagi. Primitivo ceļam šajā posmā ir divi varianti, viens smagais grūtais un viens nedaudz vieglāks. Mēs izvēlējāmies iet smago - "La Ruta de los Hospitales". Ceļš iet pāri kalniem, augstākais punkts 1200 metri virs jūras līmeņa.

4. diena (3. jūlijs) - 18,59 km Tineo - Borres, gājiens cauri mākoņiem un spāņu alus

Šorīt (šodien ir 3. jūlijs) atkal ļoti negribējās celties. Pēc vakardienas vakariņām diezgan vārgs miegs man bija. Desmitos vakarā jau bijām gultās. No rīta cēlāmies sešos un sākām iet bez brokastīm. Līdzi sataisītas maizītes, kuras plānojam brokastīs notiesāt kautkur pa ceļam. Šodien jāiet maz, bet ātri visiem pa priekšu. Viss baigi aprēķināts 😃

3. diena (2. jūnijs) - 21,24 km Salas - Tineo, troļļu meži un dienas balva

Izgulējāmies varen labi. Pēc vīna, kurš beidzas ātrāk nekā mājās, miegs nāca un jau desmitos likāmies uz auss. Šoreiz bez ausu tapām, jo istabiņā bijām vieni paši. Tāds slinkums bija celties no rīta. Priekš mums jau tāds ritms nav ierasts. Bet nu uzrausāmies nedaudz pirms septiņiem. Padzērām kafiju, uzēdām maizītes un devāmies ceļā.

2. diena (1. jūlijs) - 23,64 km Grado - Salas, 14 sieri, spāņu vīns (beidzot)

Nu traka diena. Varen traka. Beidzot izbaudījām īstu alberģa nakti ar visām ekstrām. No rīta vīram prasu, kur ausu tapas. A šis pazaudējis gultā. Es savas ausu tapas ieliku, aizmigu, tad pamodos un izņēmu, jo likās, ka pati ar krācu.  Nopriecājos, ka vismaz mans kaimiņš amerikānis nekrāc. Vajadzēta tak man tā padomāt. Bet nu tas koncerts... cepuri nost. Kādi toņi, kādi burbuļi. To nevar izstāstīt, tas jāizbauda katram pašam. Alberģē bija noteikums, ka nedrīkst celties ātrāk par sešiem. Pulkstens pāri pieciem un ko domājat. Aiziet. Maisiņu čubināšana, zāļu paciņu ņurcīšana. Bet tas nekas. Tas viss piederās pie šī Ceļa burvības. Bet vienalga nesaprotu. Tagad tak pa lētām naudiņām var nopirkt visādus pakošanas gadžetus, kapēc cilvēki izmanto čaukstīgos veikala maisiņus?

1. diena (30. jūnijs) - 25,74 km Oviedo - Grado, gribējām maz sanāca divreiz vairāk

Šorīt modinātājs sāka zvanīt 5:30. Diezgan likumsakarīgi bija viņu pārlikt uz 6:30😃. Izgājām no viesnīcas nedaudz pēc septiņiem. Nepilnus divus kilometrus nosoļojām līdz Oviedo katedrālei. Sākām savu gājienu no katedrāles, jo tas ir arī sākumpunkts Camino Primitivo ceļam. Obligātais foto un ceļš sākās. Paskat, paskat cik mums tīri zābīši :)

Gatavošanās pirmajam Ceļam jeb mēs iesim un kas mums somās

Kā tas sākās? Sākās ar to, ka aizrāvos ar ceļojumu aprakstu lasīšanu. Lasīju daudz visu ko. Arī par Santjago ceļu. 2015. gada vasarā abi ar vīru saņēmāmies savam pirmajam pašu plānotajam ceļojumam. Un ko domājat - āķis lūpā. Kāds no Santjago ceļiem bija manā to do listā jau kādu laiciņu. Bet sapratu, ka tas prasa vairāk laika nekā varam atļauties būt prom no mājām. Mēs bijām atbildīgi...

Kā gadījās kā ne 2015. gada nogalē draugi uzaicināja paklausīties stāstu par iešanu, par ceļiem, par Spāniju, par Santjago. Stāstīja meitene vārdā Inese. Stāstīja tā, ka es biju gatava tūlīt pat kravāt ceļasomu :) Pēc pasākuma ejot mājās vīrs izmet frāzi - varbūt citreiz ir jābūt spontāniem un vienkārši jādara. Man jau tikai to vajadzēja dzirdēt. Pēc dažām dienām biļetes turp virzienam bija nopirktas. Un klusais sapnis sāka piepildīties. Sākām gādāt palēnām ekipējumu. Krāt naudiņu izdevumiem. Plānot, kuru ceļu iesim.

Izvēlējos es. Mana izvēle bija Camino Primitivo. Pats grūtākais, cik palasīti apraksti. No Oviedo līdz Santiago. Ar savām divām kājām jānoiet 314 kilometri. Plānojam noiet maksimums 14 dienās. Ir dažu dienu rezervīte, bet tas citiem plāniņiem, lai paliek.

Un nu tas brīdis jau ir pavisam tuvu. Ja godīgi, es skaitu dienas un stundas. Man tas ir vajadzīgs. Mums tas ir vajadzīgs. Pēdējā gada notikumi mūs ir "izpumpējuši". Kā mēs ar vīru sakām - MUMS VAJAG RESTARTU :)