Sākums - ievadruna un pusotra diena Barselonā

Kā mēs gaidījām! Nevar izstāstīt cik ļoti. KO? Atvaļinājumu :) Pagājušo gadu saskrējās tādi apstākļi, ka izpalika lielais mugursomu ceļojums. Un tas bija tik nepareizi. Jo nebija no kā smelties spēku ikdienas dzīvei un rutīnai. Toties šogad būs - un būs ar uzviju :)

Šogad plānā bija noiet mazu daļu no GR11 maršruta. GR11 ir viens no Eiropas trekinga/haikinga maršrutiem, kas vijas cauri Spānijas Pirenejiem ļoti tuvu Francijas robežai. Kopējais maršruta garums ir aptuveni 820 kilometri. Tas sākas Basku zemē, pilsētā Irun ,Atlantijas okeāna krastā, pa ceļam šķērso divus nacionālos parkus un sešus dabas parkus, tā noslēgums ir Katalonijā, ļoti skaistā vietā - pussalā Cap de Creus, Vidusjūras krastā. Par to kā un cik mūs kājas nesa rakstīšu citā ierakstā, bet šoreiz lai iet par ceļa sākumu, Barselonu, tveici un pirmajām palmām.

Ja tā padomā, tad 4. jūlijs pienāca samērā ātri. To spriežu pēc tā, kādā mazā stresiņā pagāja pēdējās dienas pirms lidojuma, kad vēl bija jāieplāno pārtikas un našķu krājumi. Jāsapako iedzīve (guļamistaba, segas, spilveni, virtuve, drēbju skapis ar visu garderobi, veļasmašīna, skaistumkopšanas un dažādi izdzīvošanas pričendāļi) div ar pusi nedēļām divās mugursomās, piedomājot pie tā, ka tas viss pašiem būs arī jānes uz savām mugurām :) p.s. arī kāpjot kalnā...

Ai nu ko es te visu laiku novirzos no tēmas :) Tātad 4. jūlijs ir klāt. Pulksten sešos no rīta esam jau gatavi doties ceļā, lai gan lidojums ir tikai 13:30. Šoreiz mūsu vedējs ir dēls un viņš diktē noteikumus. Lidojums no Rīgas uz Barselonu mums ir ar Airbaltic. Daudzus gadus nebija izmantota šī aviokompānija un iespaids palika ļoti patīkams. Šoreiz bijām pasūtījuši arī pusdienas lidmašīnā, lai Barselonā uzreiz nav bads (nu daži jau zin kā man ar to lietu :)) un varam baudīt Spāniju jau no pirmajiem soļiem uz zemes.

Kā jūs domājat, kas bija pirmais, kas nāca pretī, kad spērām pirmos soļu ārā no lidmašīnas? Mhm, jā! Tā bija viņa - Spānijas tveice. Mājās palika +16, bet šeit uzreiz iemeta vismaz kādos +32 jau noteikti. Tikai divas reizes vairāk :) Fantastiski!!! Kaifs!!!

No lidostas uz Barselonu braucām ar pakalpojuma sniedzēju Aerobus. Biļetes bija nopirktas laicīgi (5.90 eur vienam), bet varējām arī nepirkt, jo tur tā vienkāršāk iet process, ja pērk biļetes uz vietas. Pēc 15 minūtēm esam jau galā - pie Katalonijas laukuma (Plaça de Catalunya). Pirmais darbiņš atrast viesnīcu un nolikt smagās somas. Viesnīca mums Gotiskajā kvartālā. Izņemot lokāciju, pārējais viss bija nedaudz aplauziens. Lai gan mums jau tikai gultasvietu vajadzēja (gribējās jau arī, lai ir kondicionieris kāds :D, bet nācās iztikt). Citreiz gan būšu uzmanīgāka ar viesnīcas izvēli gadalaikā, kurā sola vismaz +34 grādus. Nu vismaz booking atsauksmēs minētais unkuliņš bija savā vietā un, protams, nerunāja nekāda balsī - dzirdējām tikai neartikulētus burkšķus no degunapakšas :D Bet tas viss atkal sīkums, jo mums jāmetas Barselonas vakara dzīvē.

Blakus Katalonijas laukumam ir divas identiskas strūklakas, kuras noteiktās dienās un noteiktos laikos taisa šovu ar visu mūziku. Mums taču tas ir jāredz un vēl vīns vakariņām jāiepērk. Izbaudījām jauku vakara pastaigu, sasildījām dzimtenē nosaldētos kaulus un neredzējām strūklaku šovu, jo izrādās ceturtdienas nav viņu dienas :D Toties baložu tūkstošus, kas dzīvojas Katalonijas laukumā, gan redzējām:

Pastaigājām arī pa slaveno La Rambla ielu. Cilvēku pārpildīta gājēju iela. Abās pusēs ielai brendu veikali un visiem kā vienam durvis atvērtas. Un tas labi, jo tur varēja pastāvēt un nedaudz atvēsināties. Bail iedomāties kāds enerģijas patēriņš aiziet kondicionējot gaisu visā ielā :D

Un tad līdz gandrīz tumsiņai klīdām pa Gotiskā kvartāla šaurajām ieliņām:

 Kā tad bez vīna un siera gabaliņa :)

Padzērušies vīnu, paēdušies sieru mēģinājām kaut kā nebūt gulēt. Pielipt pie palaga nebija grūti, tas notika pirmajās piecās sekundēs pēc nolikšanās slīpi :D

Un te jau klāt piektdienāāāāāā.... Plāni, plāni. Piektdienai mums plāni. Bet sākumā brokastis. Tās tepat viesnīcā sarūpējis nerunājošais unkuliņš. Ntā... Kafija vismaz bija garda :) Paēduši, dodamies ceļā. Maršruts īzī - nedaudz promenāde gar jahtu piestātni, Citadeles parks, Triumfa arka, baznīca un kāds liels kalns no kura varot redzēt visu Barselonu.

Šī viena no manām favorītbildēm - pulksten 9:33, piektdienā, Barselonā visi vēl guļ. Tur tālumā redzams Kolumba piemineklis - tur arī La Ramblas ielas sākums.

Izdevās tik jauka pastaiga pa promenādi. Tūristi tai laikā laikam vēl sapņoja saldus sapņus.

Kartē redzējām, ka pa ceļam uz triumfa arku ir parks (izrādās, ka parks ir nevis pa ceļam uz arku, bet arka ir domāta kā ieeja parkā - tā vismaz šur tur interneta dzīlēs bija rakstīts). Mums patīk parki. Un šis konkrētais - Citadeles parks - nemaz nelika vilties. Zaļa oāze lielā pilsētā.

Mēģināju iefokusēt to pelēko putnu. Interesants. Visu laiku grozījās un pozēja

Mums ļoti patika parkā esošais ar interesantiem tēliem veidotā kaskādes strūklaka (Cascada Monumental). Gan jau, ka tur ir pasakaini skaisti arī tad, ja vismaz kāda strūklaka darbojas. Bet tāpat bija forši. Sevišķi tā daļa, kur zirgi izkalti no klints un kāpnes. Tur pastaigājoties bija tāda sajūta, ka esi iemests kādā spēles simulatorā, piemēram, Uncharted (gan jau geimeri zin tādu :))

Izejot no parka un virzoties tālāk uz Triumfa arku, radās beidzot sajūta, ka Barselonā ir arī tūristi :) Viens otrs jau bija izkūņojies no migas (pag, pag, Ilze, vēlāk Tu gribēsi te atpakaļ. Te, kur bija maz ļaudis :D)

Laikam lieki pieminēt, ka līdz ar tūristu pūļiem parādījās lielā svelme. Diez tas kaut kā savstarpēji saistīts? Katrā ziņā ūdens tika lietots litriem vien, litriem vien. 

Ne jau tāpat vien mums tāds viltīgs maršrutiņš. Mums ir kabatā biļetes. Biļetes uz vienu pasakaini skaistu būvi. Daudz bildes nelikšu. Internets jau pilns un man liekas, tas jāredz pašiem. Biļetes pirkām iepriekš, rezervējām noteiktu laiku, lai nav jāstāv mežonīgās rindās, un ņēmām arī audiogidu (to noteikti iesaku). Ta dām tada tada tadām .... La Sagrada Familia :)

Šādi ģēnijs Gaudi veica vajadzīgos aprēķinus:

Ļoti patika, ļoti iespaidīgi un vareni. Šī nu ir tā vieta, kur Barselonā noteikti vajag aiziet (tas ir tāpat kā Milānas domā obligāti vajag uzkāpt uz jumta). Interesanta bija ieeja objektā  - drošības pārbaude stingra, tāda pati kā lidostās. Patīkami bija tas, ka neatļautos priekšmetus paņēma nost un iedeva numuriņu ar kuru pēc tam varējām atgūt savu priekšmetu. Kā jūs domājat, ko mums neļāva ienest baznīcā? Jap, protams, ka tas bija korķviļķis. Jo bez tā Spānijā nedrīkst nekur iet :D

Pēc Sagradas apskates uzpildījāmies ar ūdens krājumiem un devāmies kalnā. Pareizāk kalnā uz kalnu. No kalna, varēja redzēt visu Barselonu. Ceļš kalnā pagrūts, vairāk karstuma dēļ, bet kāpiens ir tā vērts. Pati vieta saucās - Turo de la Rovira - un nav īpaši populāra tūristu vidū. Atradu ieteikumu turp doties naktī, jo skats jau pasaiks varētu būt - nu nezinu gan... ja nu vienīgi ar kādu vietējo bandiņu sačupo un tad visi kopā. 

Svelmei tikai pieņemoties spēkā, dodamies atpakaļ viesnīcas/mūsu kvartāla virzienā. Pie reizes nostaigājam arī gar "Kaulu māju" jeb Casa Batllo jeb "Žāvu māja". Malacis tas Gaudi bijis. Cepuri nost. Man patīk tā viņa pieeja lietām. Iekšā gan šoreiz negājām, jo bija tāda rinda, ka uznāktu ģībiens stāvot.

Nu un kad būs ēst? Cik tad var staigāt tā tikai dzerot ūdeni? Re kur ir:

Mūsu pirmais un garšīgākais gaspačo ever. Pēc tam, divu nedēļu laikā, tā arī neizdevās sagaršot neko tādu. Šis bija vienkārši dievīgs - tāds biezs un ļoti auksts. Tik interesanti kā viņi to biezumu dabūjuši...jo gaspačo sastāvdaļas nekādā veidā neveicina biezēšanu hmm... Katrā ziņā pieēdām pilnus punčus. Paņēmām tā saucamo 'meņū', kas sastāv no dzēriena un trīs ēdieniem - konkrētajā iestādījumā šis priekš mums izmaksāja 50 eur. Nu tā padārgi likās, bet bija vērts.

Tad tā, paēduši pilnus vēderus, saprotam, ka uz viesnīcu nav ko domāt iet. Jāvazājas pa ielām kamēr paliks vēsāks (pulkstens 20:00 rādīja 31 grādu). Mēģinājām vēlreiz doties uz dziedoši dejojošajām strūklakām Katalonijas laukumā. Un arī šoreiz neveiksmīgi. Man radās sajūta, ka esam sajaukuši strūklakas. Lai gan tur blakus bija apdrukāta metāla plāksne ar attiecīgo informāciju. Ei nu sazin tagad kā bija. Bet smuki bija tāpat un no slefijstiku pārdevējiem arī visu laiku dabūjām atkauties.

Tāda bija mūsu pusotra diena Barselonā. Lieki laikam piebilst, ka sabiedrisko transportu neizmantojām un kopā nostaigājām ~30 kilometrus. Treniņnolūkos kā saka :)

Paldies, ka lasīji un tiksimies nākošajā rakstiņā jau Andorā!