Trešais turpinājums - 2. diena GR11 ceļā: Refugi Riu dels Orris -> Refugi de Malniu

Pirmdiena, 8. jūlijs, 2. ceļa diena Refugi Riu dels Orris (alt. 2230 m.v.j.l) ⇒ Refugi de Malniu (alt. 2138 m.v.j.l.)

Pirmā nakts teltī, kas uzslieta vietā, kur nav kempings, kur nav žogs apkārt, kur nav nekas, kas pasargā no ... no visa kā, kas savvaļā klīst pa kalniem un mežiem. Bet, lai gūtu mācību, ir jābūt pirmajai reizei 😊

Otrais turpinājums - 1. diena GR11 ceļā: Andora -> Refugi Riu dels Orris

Svētdiena, 7. jūlijs, 1. ceļa diena Andora ⇒ Refugi Riu dels Orris (alt.2230 m.v.j.l)

Nu ko. Klāt ir TĀ diena. Ilgi gaidīta, izsapņota un izauklēta. Beidzot! Beidzot dosimies iekarot tos Pirenejus! Dzirdat tos skaļos sirdspukstus, kas aulekšo no patīkamā satraukuma? Un tos taureņus redzat, kas mums vēderos plivinās? Ir klāt grūtākā ceļa diena. Diena, kad ienāks pat doma prātā - bet varbūt mums nemaz nevajag kāpt? Var jau tepat uz akmenīša pasēdēt. Nu te, uz šī akmenīša sēžot arī ir smuki viss, nav nemaz jākāpj augstāk. Jūs jautāsiet - kā tad tā? Kur tad lielā mīlestība un tā... Viss ir pavisam vienkārši - TĀ ir pirmā diena - kad kājas nav pieradušas kāpt tik augstu augšā un reizēm tik zemu lejā, kad pleci nav pieraduši nest smago somu, kad ķermenis nav sapratis, ka nedabūs pārtiku, kad tik ienāks prātā un kad vēl neesi uzķēris to īsto un pareizo stīgu. TĀ diena ir vienkārši jāizdzīvo un tad jau paliek vieglāk, un, pašam par savām sarunām ar sevi, jāpasmīn :) Izdzīvot TO dienu palīdz šis:

Pirmais turpinājums - Andora

Mēreni agrs sestdienas, 6. jūlija rīts. Mostamies savā Barselonas ūķītī atkal pielipuši un aplipuši ar palagiem, jo naktī bija diezgan neciešami karsts. Jāsaka, ka samērā laba karstuma adaptācija mums sanāca - pa nepilnām divām dienām Spānijā - vairs neuztrauc slapja piere un pie miesas pielipušas drēbes :D

No vakara jau visu esam sakrāmējuši somās, ātri iekožam brokastis un aiziet ceļā - pretī jauniem piedzīvojumiem. Uz Andoru dodamies ar ALSA autobusu no Barcelona Nord autoostas. Uz autoostu gājām ar kājām, baudījām Barselonas šaurās ieliņas un nesteidzīgo pilsētas atmošanos.

Sākums - ievadruna un pusotra diena Barselonā

Kā mēs gaidījām! Nevar izstāstīt cik ļoti. KO? Atvaļinājumu :) Pagājušo gadu saskrējās tādi apstākļi, ka izpalika lielais mugursomu ceļojums. Un tas bija tik nepareizi. Jo nebija no kā smelties spēku ikdienas dzīvei un rutīnai. Toties šogad būs - un būs ar uzviju :)

Šogad plānā bija noiet mazu daļu no GR11 maršruta. GR11 ir viens no Eiropas trekinga/haikinga maršrutiem, kas vijas cauri Spānijas Pirenejiem ļoti tuvu Francijas robežai. Kopējais maršruta garums ir aptuveni 820 kilometri. Tas sākas Basku zemē, pilsētā Irun ,Atlantijas okeāna krastā, pa ceļam šķērso divus nacionālos parkus un sešus dabas parkus, tā noslēgums ir Katalonijā, ļoti skaistā vietā - pussalā Cap de Creus, Vidusjūras krastā. Par to kā un cik mūs kājas nesa rakstīšu citā ierakstā, bet šoreiz lai iet par ceļa sākumu, Barselonu, tveici un pirmajām palmām.

Ja tā padomā, tad 4. jūlijs pienāca samērā ātri. To spriežu pēc tā, kādā mazā stresiņā pagāja pēdējās dienas pirms lidojuma, kad vēl bija jāieplāno pārtikas un našķu krājumi. Jāsapako iedzīve (guļamistaba, segas, spilveni, virtuve, drēbju skapis ar visu garderobi, veļasmašīna, skaistumkopšanas un dažādi izdzīvošanas pričendāļi) div ar pusi nedēļām divās mugursomās, piedomājot pie tā, ka tas viss pašiem būs arī jānes uz savām mugurām :) p.s. arī kāpjot kalnā...

Ai nu ko es te visu laiku novirzos no tēmas :) Tātad 4. jūlijs ir klāt. Pulksten sešos no rīta esam jau gatavi doties ceļā, lai gan lidojums ir tikai 13:30. Šoreiz mūsu vedējs ir dēls un viņš diktē noteikumus. Lidojums no Rīgas uz Barselonu mums ir ar Airbaltic. Daudzus gadus nebija izmantota šī aviokompānija un iespaids palika ļoti patīkams. Šoreiz bijām pasūtījuši arī pusdienas lidmašīnā, lai Barselonā uzreiz nav bads (nu daži jau zin kā man ar to lietu :)) un varam baudīt Spāniju jau no pirmajiem soļiem uz zemes.