Izgulējāmies varen labi. Pēc vīna, kurš beidzas ātrāk nekā mājās, miegs nāca un jau desmitos likāmies uz auss. Šoreiz bez ausu tapām, jo istabiņā bijām vieni paši. Tāds slinkums bija celties no rīta. Priekš mums jau tāds ritms nav ierasts. Bet nu uzrausāmies nedaudz pirms septiņiem. Padzērām kafiju, uzēdām maizītes un devāmies ceļā.
Plānots noiet bija kādus 12 kilometrus laikam. Pfff...vai ne. Kas tad iet tik maz. Nu ne jau mēs. Smalka migliņa krīt, ceļš kalnā. Tik uz augšu un uz augšu, un atkal uz augšu. Pa ceļam jauka vietiņa La Espina, tur tāda kā pašapkalpošanās kafejnīca, kur piesēst un uzēst kārumus. Interesanti. Telpa ar galdiem un krēsliem, kafijas aparāts, dzērienu automāts, maizīšu-šokolādīšu aparāts, wc. Apsildījāmies, uzģērbām sausas augšiņas ar garajām rokām un devāmies tālāk. Ceļš šodien bija ne viegls un ne grūts dikti. Fiziski spēks ir, nogurums nav, bet vienā brīdī kājas sagurst. Praktiski visu dienu kāpums uz augšu un daži nelieli kritumi. Bildēs var redzēt pa kādiem celiņiem gājām. Tāda sajūta, ka aiz līkuma trollīši tusēs, bet īstenībā tur tusēja resni melni tārpi. Žēl nenobildēju nevienu. Episki skati. Un labi bija, ka pa koku aizaugušām takām, jo visu dienu lija sīks lietutiņš. A mēs tikpat kā sausi tikām cauri. Nu tās takas vietām tādas khmm khmm dubļu un govs mēslu maisījums. Mūsu zābaki beidzot izskatās kā staigātājiem😃
Tineo ir vienkārši burvīgākais, kas ar mums pēdējās dienās noticis. Bija tiešām vērts saņemties un atnākt tik tālu. Alberģe atrodas viesnīcas nullstāvā. Viesnīcai ir veselas četras zvaigznes pie tam. Ir vairākas lielas telpas, kas sadalītas tādās kabatiņās/mazos kambarīšos. Gultām protams divi stāvi. Mums iedalīja blakus esošām gultām apakšējos stāvus. Varam aizvilkt aizkaru un būt ar sevi.
Bez mums mūsu telpā vēl ir spāņu pāris. Tā mēs domājām. Beigās gan izrādījās, ka viņi ir vienkārši kopā gājēji. Dīvainā meitene, kas iet svārkos un melnās kaprona zeķubiksēs. Katram jau savs protams.
Vispār jau šovakar kā pie sestdienas vakariņas restorānā. Baudīsim pilgrimu meņū. Trīs ēdieni un alus. Bēīdzot silts ēdiens. Vakardienas ķīniešu makaroni trauciņā neskaitās😃
Paspējām jau arī pilsētiņu izstaigāt un burvīgas bildes sabildēt, un izvairīties no uzkāpšanas uz ķirzakām. Tineo ir tie skati un tā aura, kas dod spēku.
Nu tāda diena bija. Vēl jau nav beigusies. Jāiet uz viesnīcas vestibilu pēc interneta, lai līdz jums aiziet šodienas stāsts.
Attā, jaukie! Līdz rītam atkal!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru