Šorīt (šodien ir 3. jūlijs) atkal ļoti negribējās celties. Pēc vakardienas vakariņām diezgan vārgs miegs man bija. Desmitos vakarā jau bijām gultās. No rīta cēlāmies sešos un sākām iet bez brokastīm. Līdzi sataisītas maizītes, kuras plānojam brokastīs notiesāt kautkur pa ceļam. Šodien jāiet maz, bet ātri visiem pa priekšu. Viss baigi aprēķināts 😃
Mums jāpaspēj uz vienīgo alberģi pirms rītdienas lielā kāpiena, kurā ir tikai astoņpadamit vietas.
Rīts auksts. Krīt smalka migla un kā jau te ierasts, pirmais gājiens kalnā. Vēsi. Kad uzģērbj kautko siltāku, tad karsts. Nu nekādi netikt pie tā, lai ir labi:). Kāpjam, kāpjam. Totāla migla. Nē. Ne migla. Mākoņi. Mēs izgājām cauri mākoņiem. Un tur tad nu bija tik mīlīgi. Saulīte sasildīja. Pa ceļam mūs panāca spāniete Cristina. Nu žiperis. Tik ātrs solis un laba angļu valoda. Beidzot dabūjām parunāties ar kādu. Cristina iet camino divas reizes gadā. Ziemā franču un vasarā primitivo. Un viņa apstiprināja mūsu aizdomas, ka šis ir labākais laiks priekš šī ceļa. Nav karsts un nav arī lietains. Cristina deva padomus par alberģēm, kurās hospitaleri ir labi, kuros ne tik labi. Un ieteica, kur padzert ļoti garšīgu kafiju. Nu paldies viņai par to. Tik labu kafiju kādu dzērām ciemā Campiello pie Ricardo nebijām sen baudījuši. Fantastika. Ricardo ir alberģes īpašnie
Ejam, ejam. Skatos kartē, jābut alberģei. Nu laikam jau ir. Tikai, lai tiktu uz viņu jākāpj atkal kalnā un šoreiz pa nātru taku. Reāli. Karsts bija nenormālīgi. Uzkāpjam līdz alberģei. Tur jau priekšā amerikāņi, kuri paliek tur otro nakti, jo viens no bračkām ar kautko saindējies un vemj. Tas jau sīkums, bet hospitaleriene mums pajautā vai bijām uz bāru un jau samaksājām. Protams nebijām. Lai gan pēc tam konstatēju, ka ceļvedī pēc, kura vadamies, tas ir pieminēts. Nu ok, tinamies uz bāru, tas nozīmē kāpienu lejā, kāpienu citā augšā. Kopā ap kilometru uz vienu pusi. Un tieši šodien ir tā diena, kad saulē var krietni apsvilināties. Bārs - nu tas ir kautkas. Eksotika. Bāram ir terase un no netaresas paveras skats uz govju kūts ieeju. Un visā tajā kautkas ir. Tāds primitīvisms - kā jau Primitivo ceļā:) Nu ok, bārā protams ar mums tik spāniski grib runāt. No problemo. Tikām galā. Kad aizgājām atpakaļ uz alberģi, tad tik sākās jautrība. Ļaudis tik nāk un nāk. Beigās trīs poļi dabūja gulēt uz grīdas virtuvītē. Jo viņi bija nogājuši ap 40 kilometriem un atpakaļ iet uz tuvāko ciemu nebija spēka. Laukā viņiem kategoriski aizliedza gulēt, jo kalnos naktis mēdz būt ļoti aukstas un slapjas.
Oi nu vakars vispār bija...beidzot puslīdz sapazināmies ar tiem ļaužiem ar kuriem ejam kopā. Iet kopā šajā ceļā nozīmē - dienas laikā un vakaros satikties pa laikam. Vakarā viens vācietis misters Krakula (mūsu iesauka viņam. Kā jūs domājat kapēc?) uzsauca visiem vīnus un mums bija spāniski jādzied sveiciens dzimšanas dienā, kuru viņš sūtīja savai brāļa meitai. To ierakstīja telefonā. Ar pirmo reizi nesanāca kautkas, tāpēc dziedājām divas reizes. Beidzot mēs pasocializējāmies ar pārējiem, ar kuriem šīs dienas tiekamies ceļā un alberģēs. Bija jautri un interesanti. Ir interesanti redzēt un dzirdēt vienkopus tik daudzas tautības. Un visi ir draudzīgi. Tā ir pavisam cita pasaulīte :) nost no visa, kas notiek vai nenotiek citur pasaulē. Nost no visādiem stereotipiem un uzskatiem par dzīvi, nost no politikas un nemieriem.
Ā vēl mēs bijām superjaukie. Mums ierādīja guļvietas divstāvu gultu apakšās. Un tad alberģē ienāca divas japānietes. Māte un meita. Mammai 76 gadi. Pēdējās brīvās gultas bija virs mums. Mēs nedomājot nolēmām mainīties. Visu vakaru mums tika veltīti pateicības vārdi. Tas bija jauki. Mēs bijām jauki. Vēl mēs paspējām vēlreiz aiziet uz bāru. Nopirkām ūdeni rītam un padzērām aukstu aliņu. Paklausījāmies kā vietējie dzied sašmigojušies 😃. Bet nu gan pie miera. Rīt solās būt pasmaga diena. Mūsu hospitales Marija jau nostāstīja instrukcijas.
Kopumā laikam gribu teikt, ka neskatoties uz nātru taku līdz alberģei, neskatoties uz to, ka negāju dušā, jo tā bija pārāk netīra, neskatoties uz to, ka bārā smaržo kā govju kūtī, šī alberģe un vakars kopumā bija ļoti jauks, cilvēcīgi silts un mīļš.
Mēs esam happy. Bučas sūtam mīļajiem un paldies sekotājiem un lasītājiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru