2. diena (1. jūlijs) - 23,64 km Grado - Salas, 14 sieri, spāņu vīns (beidzot)

Nu traka diena. Varen traka. Beidzot izbaudījām īstu alberģa nakti ar visām ekstrām. No rīta vīram prasu, kur ausu tapas. A šis pazaudējis gultā. Es savas ausu tapas ieliku, aizmigu, tad pamodos un izņēmu, jo likās, ka pati ar krācu.  Nopriecājos, ka vismaz mans kaimiņš amerikānis nekrāc. Vajadzēta tak man tā padomāt. Bet nu tas koncerts... cepuri nost. Kādi toņi, kādi burbuļi. To nevar izstāstīt, tas jāizbauda katram pašam. Alberģē bija noteikums, ka nedrīkst celties ātrāk par sešiem. Pulkstens pāri pieciem un ko domājat. Aiziet. Maisiņu čubināšana, zāļu paciņu ņurcīšana. Bet tas nekas. Tas viss piederās pie šī Ceļa burvības. Bet vienalga nesaprotu. Tagad tak pa lētām naudiņām var nopirkt visādus pakošanas gadžetus, kapēc cilvēki izmanto čaukstīgos veikala maisiņus?

Piecēlāmies 6:20. Sapakojāmies diezgan ātri. No vakara jau viss bija salikts un saplānots. Alberģī brokastis - kafija ar pienu un maizītes ar džemu.  Iesākuma lādiņam pietiekoši. Sākam iet septiņos. Cik tālu iesim? Nu ta jau redzēs kā būs. Kājas apbrīnojami vieglas. Pašas iet. Līdz vienā brīdī bija jāsāk sevi nest nenormālīgā kāpumā. Nemormālīgs tas likās liepājniekiem, kuriem augstākā vieta Pūsēnkalns. Nu tad iedomājieties, mēs šodien uzkāpām mega daudzos Pūsēnkalnos. Un arī nokāpām.

Aizcierājām līdz pirmajam miestam Cornellana, kurā ir alberģe un veikali. Nu palikt jau varētu, bet vēl agrs un tā. Visi stendi sola, ka līdz Salas ir tikai vēl aptuveni 12 km. Nolemjam, ka iesim tālāk. Un tad sākās jautrība. Atkal kāpums straujš uz augšu. Tad uz leju. Tad pa asfaltu, tad pa dubļainu taku, tad pa jauku akmeņainu taciņu. Augšā lejā, augšā lejā. Man jau kājas autā. Skatos Gārmins rāda noietus 20 km. Jess finišs tuvu. Kā tad. Nezinu, kas tie par solītajiem kilometriem. Priekš mums divi bija uzmesti uz virsu. Nu pilnīgi lieki😃  Ir tā, ka, ja dienā jau ir noieti ap divdesmit kilometriem, tad katrs nākošais padodas ar grūtībām. Un te es ņemu vērā arī reljefu. Pa taisnu gabalu vēl var, bet augšā un lejā... Nu nav jau tā, ka nevar:) Bet pačinkstēt gan gribās. Es laikam Salas ienācu taisnām kājām. Bet viss oki. Alberģi atradām momentā. Sākumā likās atbaidoša. Jau gribējās tīt makšķeres, bet kājas un internets lika palikt. Un labi, ka tā. Te ir forši. Mēs esam divi istabiņā. Izgājām pastaigāt nedaudz pa pilsētiņu. Mazs miestiņš. Atradām veikalu, iepirkāmies un baudam vakaru. Svinam vīra labā drauga Patrika dzimšanas dienu ar 14 sieriem un spāņu vīnu.

Labākais jau ir tas, ka tie sieri... Aitas, kazas... Nu lieki piebilst, kāda vilšanās bija, kad iztulkojām nosaukumus :)

Āā vēl bija labais. Ieraudzīju, ka var izmazgāt un izžāvēt žāvētājā drēbes. Ui kā man izgāja. Bez desām var palikt😂 Ieliku mūsu "smaržīgās" drēbes agregātā, iemetu naudiņu, palaižu. Un tad Nauris prasa - tā mazgā? Bez ūdens? Uzminiet nu, ko es biju izdarījusi 😂

Nu tad šodienai pietiks. Sūtam bučas saviem jaukajiem līdzjutējiem!